Fakti par saldūdens resursiem Latvijā

Ūdens ir dzīvības pamats un avots uz Zemes. Tas aizņem lielāko daļu planētas, kas nav pārsteidzoši. Galu galā dzīvība radās ūdenī un tikai pēc tam izplatījās zemē un gaisā. Gan cilvēki, gan dzīvnieki lielākoties sastāv no ūdens. Tas ir saldūdens, kas ir vitāli svarīgs cilvēkiem un visām zilās planētas dzīvajām radībām. Un tas veido tikai 3% no visām ūdens rezervēm uz Zemes, bet pārējais ūdens, kas ir 97%, ir sāļš un tāpēc nav dzerams. Lielākā daļa saldūdens krājumu ir sasalusi ledājos. Tas nozīmē, ka pieejamā saldūdens daudzums ir niecīgs, salīdzinot ar kopējo ūdens daudzumu uz visas Zemes. Tāpēc ir tik svarīgi racionāli, gudri un ilgspējīgi izmantot saldūdens rezerves.

Latvija ir bagāta ar saldūdeņiem, kopumā tie aizņem aptuveni 3,7% no valsts teritorijas. Latvijas upju un ezeru ūdens ir mantojums, ko esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm, tāpēc mūsu pienākums pret sevi un nākamajām paaudzēm ir saimniekot savā zemē tā, lai mūsu resursi uzlabotos, nevis pakāpeniski ietu bojā.

• Latvijā ir ap 12 500 upju, strautu un lielo grāvju.
• Upju garums kopā veido vairāk nekā 37 000 km. Ja ieskaitām arī grāvjus, kopējais garums pārsniedz pat 100 000 km.
• Latvijas upes ir ģeoloģiski jaunas (to vecums nepārsniedz 15 700 gadus). Tās ir veidojušās pēcledus laikmetā jeb holocēnā un mūsdienās joprojām turpina iegrauzties iežos un veidot savas ielejas.
• Starp Latvijas upēm-rekordistēm minama Gauja, kas ir garākā upe Latvijas teritorijā, un Daugava, kas ir lielākā upe Latvijā.
• Vairums upju ūdeņu (98%) ietek Baltijas jūrā, līdz ar to upju sistēmas veselība ir cieši saistīta arī ar Baltijas jūras veselību.
• Precīzs ezeru skaits Latvijā vēl nav zināms, jo līdz šim nav uzskaitīti purvu akaču ezeri (speciālisti lēš, ka to skaits varētu pārsniegt 10 000).
• Pēc pieejamiem datiem Latvijā ir 2256 ezeri, kuri ir lielāki par 1 ha.
• Kopumā ezeri aizņem aptuveni 1,5% no Latvijas kopējās platības.
• Gandrīz puse Latvijas ezeru atrodas Latgalē (43%) un vēl 36% – Vidzemē. Zemienēs ezeru ir daudz mazāk. Īpaši maz to ir Zemgales līdzenumā.
• Pēc ūdens virsmas platības lielākie ezeri Latvijā ir Lubāns, Rāznas ezers un Engures ezers.
• Lielākā daļa Latvijas ezeru ir veidojušies ledāju kušanas rezultātā (glaciāla izcelsme). Taču ir atrodami arī citu veidu ezeri, piemēram, lagūnu tipa ezeri piekrastē, kas veidojušies, pazeminoties ūdens līmenim Baltijas jūrā, un purvu ezeri.
• Vairums ezeru Latvijā ir relatīvi sekli – 70% ezeru vidējais dziļums nepārsniedz 1-5 metrus. Taču ir atrodami arī vairāki dziļi ezeri, kuru lielākais dziļums pārsniedz pat 40 m.
• Dziļuma ziņā Latvijas rekordists ir Drīdzis, kas atrodas Latgalē, Baltkrievijas pierobežā. Drīdža dziļums sasniedz 63,1 m.